Bird&Carrot productions, Developing Artists foundation un Msquared
piedāvā pasaules pirmizrādi —

Maksima Didenko izrāde “ĀRZEMNIECE”,
pēc Sergeja Dovlatova tāda paša nosaukuma stāsta motīviem.

Galvenajā lomā — Maša Maškova

Balstīts uz patiesiem notikumiem.

Kas liek cilvēkam pamest mājas?
Politika, vēsture, apstākļi — vai vienkārši “slikts garastāvoklis”?

Izrāde meklē atbildes uz šiem jautājumiem un pārceļ tos mūsdienu realitātē.

Bet tas nav tikai stāsts par varoni Marusju Tataroviču —
tas ir arī personīgs stāsts par aktrisi Mašu Maškovu, viņas mēģinājumiem izsisties Holivudā, dzīvi Losandželosā, atmiņām par ģimeni un pieaugšanu.

Tā ir saruna bez ceturtās sienas: ironiska, godīga, smieklīga un terapeitiska.
Tā runā par emigrāciju kā par mūžīgu cilvēces pieredzi —
mēģinājumu atrast savu vietu pasaulē un saglabāt humoru, kad viss apkārt kļūst svešs un jauns.

Ja 80. gados emigrācija bija sadzīviska drāma,
tad šodien tas ir eksistenciāls lēciens nezināmajā.

Tomēr būtība paliek tā pati:
kādu dienu katrs no mums kļūst par “svešinieku” — jaunā valstī, profesijā vai pat savā dzīvē.

“Apkoposim faktus. Kāda Marija pamet Dzimteni. Tad Marija, redziet, lūdz atļauju atgriezties atpakaļ. Rodas iespaids, ka dzimtene dažiem ir mainīgs lielums. Gribu — aizbraukšu, pārdomāšu — atgriezīšos. Tikmēr ir notikusi, piedodiet, riebīga nodevība. Tātad vainu jāizpērk.
Un tikai tad tiks lemts, laist jūs atpakaļ vai nelaist.”
— Sergejs Dovlatovs, “Ārzemniece”, 1985.

“Es ilgi meklēju materiālu, ar kuru skatītāji teātrī varētu izsmieties par visu uzkrāto. Līdz asarām izsmieties.
Un pie manis atnāca Marusja (bungu rīboņa) no Novosibirskas! (Kas nezina — līdz 8 gadu vecumam es dzīvoju aviopilsētiņā Tolmačovo), kura emigrēja uz Ameriku, bet emigranta dzīve… paši saprotat.
Un Marusja pēkšņi ļoti vēlējās atgriezties atpakaļ.
Es pārlapoju stāsta lappuses ar trīcošām rokām, lai ātrāk uzzinātu, vai Marusja… atgriezīsies.”
— Maša Maškova

Režisora Maksima Didenko autormetode apvieno dzīvo teātri, kino un multimedijus, radot mūsdienīgu skatuves valodu un atklājot jaunas teātra izteiksmes formas.

Izrādē darbojas divi paralēli procesi: teātra — uz skatuves — un kinematogrāfiskais.
Kino kļūst par daļu no izrādes, piešķirot projektam īpašu dziļumu.

Izrādē filmējās:
Maksims Suhanovs, Varja Šmīkova, Nikita Kukuškins, Nikola Ašurkovs

Izrādes autori:

Dramaturgs — Mihails Durnenkovs
Režisors — Maksims Didenko
Komponiste — Anna Drubiča
Kostīmi — Tatjana Dolmatovska
Scenogrāfe — Ksenija Peretrukhina
Horeogrāfs — Vladimirs Varnava
Gaisma un skaņas dizains — Jurijs Galkins
Multimediji — Oļegs Mihailovs

Producenti — Aleksandrina Markvo, Katerina Kašinceva, Maša Maškova

Izrādes vadītājs — Iļja Kuzņecovs