Kvarķirņiks ir veidots ap Vladimira Visocka dziesmām, kuras it kā savieno, papildina un izgaismo Marinas Vladi atmiņu fragmentus par satikšanām, vēstulēm un gaidīšanu, par priekiem un raizēm un par mēģinājumu noturēt cilvēku, kurš dzīvoja ar pilnu krūti.

Daudziem pazīstamās dziesmas skanēs citādi, bez ierastā aizsmakuma un saspringtas atsperu enerģijas — maigāk, liegāk, vārīgāk...

Šī nav dokumentāla izrāde par Vladimiru Visocki, bet gan atmiņas par viņu, kas ieguvušas sievietes balsi. Šis ir mēģinājums radīt vienotu atmiņu telpu, kur mūzika un vārdi savijas un personīgā vēsture kļūst universāla, nezaudējot savu unikalitāti. Šis nav stāsts par pagātni, bet gan par to, kā mīlestība turpina skanēt cauri laikam bez nevienas nepatiesas notis.