Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris

Pedro Kalderona pasaulslavenajā lugā vara, (ne)brīvība un liktenis ir tik cieši savijušies, ka ir grūti uzreiz noteikt, kurš ir ieslodzītais un kurš – savas dzīves saimnieks. Šeit karaliskā pils atrodas tikai nieka akmens metiena attālumā no cietuma (un otrādi!). Šeit mīlestība var pārvērsties par pārbaudījumu, vara par ilūziju un uzvara par sakāvi. Šeit nav vieglu atbilžu vai drošu risinājumu. Kalderons pārveido skatuvi par telpu, kur pazīstami priekšstati sāk mirgot un svārstīties, kā... Kā sapnī?

Ir ļoti viegli ieslodzīt cilvēku, bet vai tiešām ir tik viegli ieslodzīt viņa gribu? Vai ir iespējams iemācīties būt brīvam, ja visu mūžu tev ir teikts, ka tavs liktenis ir jau iepriekš noteikts? Kas ir biedējošāk – pamosties no sapņa vai atklāt, ka pati realitāte nav nekas vairāk kā sapnis?

Luga tika sarakstīta gandrīz pirms četrsimt gadiem, tomēr tās jautājumi izklausās pārsteidzoši mūsdienīgi. Cik brīvi mēs esam savos lēmumos un kurš patiesībā nosaka, par ko (un, vēl svarīgāk, kādi) mēs kļūstam?

“Dzīve – sapnis" ir ne tikai filozofiska luga par likteni, bet arī saspringts stāsts par cilvēku, kurš cenšas iepazīt un saprast gan pasauli, gan pats sevi. Un, iespējams, galvenais jautājums nav par to, vai mūsu dzīve ir sapnis, bet gan par to, par ko mēs kļūstam, kamēr domājam, ka esam nomodā?