Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris

Tēvoča sapnis

Komēdija divos cēlienos pēc Fjodora Dostojevska stāsta

Pirmizrāde - 27.11.2010. (Lielā zāle)

Ilgums - 3 stundas 15 minūtes

Titri latviešu valodā.

Radošā komanda:

Režisors
Mihails Bičkovs

Scenogrāfs
Jurijs Gaļperins

Kostīmu mākslinieks
Jurijs Gaļperins

Gaismu mākslinieks
Gidals Šugajevs

Dramatizētājs
Mihails Bičkovs

Izrādē piedalās:

Tatjana Lukašenkova
Dana Bjorka
Jakovs Rafalsons
Jevgeņijs Korņevs
Igors Čerņavskis
Gaļina Rosijska
Vadims Grosmans
Olga Ņikuļina
Tamāra Sudņika

„Tēvoča sapnis” – pirmais Fjodora Dostojevska sacerējums, kas tika iestudēts teātrī, un tas notika vēl 1878. gadā. No tā laika stāsts ticis iestudēts vairākkārt, bet 1966. gadā - arī ekranizēts.

Notikumi risinās nelielā pilsētiņā, kur ir daudz jaunkundžu precību gados un kurā mūžam aktuāla tēma ir veiksmīgas laulības. Šajā klusajā vietā uzrodas kāds kņazs – ļoti bagāts un ļoti vecs. Pēc pilsētas «pirmās dāmas» Marjas Aleksandrovnas Moskaļovas domām, viņš būru visnotaļ piemērota partija viņas meitai Zinai. Taču Zina pēc būtības ir «nerimstoša romantiķe» un «skarba cēlsirdīguma» piekritēja un tāpēc arī iebilst. Marja Aleksandrovna nepadodas, arī kņazu līgava ir savaldzinājusi, un nākotnes perspektīvas Zinai šķiet vilinošas, bet pēkšņi cīņā iesaistās citu līgavu mātes, kā arī kņaza attāls radinieks Pāvels Aleksandrovičs Mozgļakovs...

Titri latviešu valodā.
Lai titru lasīšana nesagādātu grūtības, lūgums ņemt vērā, ka nebūtu ieteicams izvēlēties vietas tuvāk par 6. rindu!

Skatītāja priekšā atrodas „skatuve uz skatuves” - izrādes gaitā varoņi no sārta samta priekškara, rotāta ar zeltītam eņģeļu galvām, iznāk uz paaugstinājuma. Redzama vesela lodziņu, aizslietņu, aizkaru un kustīgu sienu sistēma, kur norisinās darbība un kur izrādes gaitā paslēpjas aktieri. Gluži kā leļļu teātris vai delartiskā komēdija. Kostīmi izrādē spēlē milzīgu lomu, bet pati darbība brīžiem atgādina marionešu teātri.

Lebedeva N. „Tēvoča sapnis” ar Pjēro un Kolumbīni // Vesti Segodna

Dostojevskis paliek Dostojevskis: viņš paradoksālā veidā apvieno komēdijai un vodeviļai raksturīgo intrigu savijumu ar skaidru, interesantu un dziļu stāsta izklāstu. Izrādes varoņi ne tikai saskaras ar dažādām komiskām situācijām, viņi izdzīvo piesātinātu, emocionāli spilgtu dzīvi. Mēs smejamies ne tik daudz par notikumu komiskumu, kā par to, kā cilvēka mērķi, nodomi un darbības, savstarpēji saduroties, asi un pat ekstravaganti atklāj varoņu būtību.

M. Bičovs A. Ružanskajas rakstā „Bičovs pret Dostojevski: dziļuma meklējumos” // Chas

Pirmā lieta, kas ienāk prātā pirms darbības sākuma - tas ir teātris teātrī, ekscentrika, groteska. Dažreiz ļoti smieklīgi, reizēm - draudīgi. Scenogrāfija ir aktīva un agresīva, pat krāsās (pamatā - sarkanā krāsa). Viss ir funkcionāls, darbojas, tam ir mērķis un jēga. Spilgtie un lakoniskie kostīmi sasaucas gan ar delartiskās komēdijas, gan viduslaiku bruņinieku pils estētiku, gan vienlaicīgi arī ar mūsdienu modi.

Morozova N. Dostojevska „Tēvoča sapnis” kļuvis par īstu fantasmagoriju // Telegraf